Aicinām mājražotājus un pārtikas ražotājus pieteikties pieredzes apmaiņas braucienam pa BAUSKAS novadu

Projekta Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros aicinām pieteikties mājražotājus un pārtikas produktu pārstrādātājus pievienoties pieredzes braucienam uz Bauskas rajona lauku partnerības teritoriju.

Projekta ietvaros plānoti kopā 4 braucieni – pie katra no partnera teritorijām. Šobrīd provizoriski plānotie datumi, kas vēl var mainīties, ir šādi:

• 5.septembris Bauskas rajona lauku partnerība
• 17.septembris Preiļu un Līvānu partnerība “Kūpā”
• 8.oktobris Aizkraukles rajona partnerība
• 16.oktobris partnerība “Kaimiņi” (Augšdaugavas novads)

 

No katras Partnerības tiek aicināti 10 braucēji – priekšroka tiek dota tiem, kas atbilst mērķa grupai – pārtikas ražotāji. Ja paliks brīvas vietas, tad tiks akceptēti arī pārējie braucēji.

Apstiprinošs e-pasts tiks sūtīts 2 dienas pirms brauciena ar precīzu informāciju par izbraukšanas laikiem no katras teritorijas.

DARBA KĀRTĪBA

Pieteikšanās pa tel. 20095189, 29781969

Papildus informācija Jolanta Kalinka, 29781969, jolanta.lauva@inbox.lv

Veikta teritorijas izpēte par pašpietiekamību pārtikas jomā

Projekta Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros tika veikta pārtikas potenciāla izpēte. To sagatavoja Ph.D. Lāsma Aļeksējeva sadarbībā ar Mg.oec. Agnesi Hauku. Izpēte par teritorijas pārtikas pašpietiekamību ir tapusi laika periodā no 2024. gada 8. janvāra līdz 2024. gada 8. jūlijam un sniedz informāciju par šajā laika periodā konstatēto aktuālo informāciju un izpētes gaitā fiksētajiem viedokļiem. Izpēte tika veikta par Aizkraukles rajona partnerības, partnerības “Kaimiņi”, partnerības “Kūpā” un Bauskas rajona lauku partnerības darbības teritorijām, t.i., Aizkraukles, Augšdaugavas, Bauskas, Preiļu un Līvānu novadiem.

Izpētes mērķis bija izvērtēt teritorijas pašpietiekamību, kas ļautu saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt iedzīvotājus, valsts un pašvaldību publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku.

Galvenie secinājumi par kopējo izpētes teritoriju ir:

1.   Izpētes teritorijā (visās 4 partnerību teritorijās) dominē konvencionālās lauksaimniecības prakse, līdz ar to bioloģiski sertificētas produkcijas piedāvājums ir neliels un nepietiekams iedzīvotāju pārtikas groza nodrošināšanai ar augstākas kvalitātes produkciju.

2.   Teritorijā kopumā ir daudzveidīgs dārzeņu klāsts - 19 kultūras (dārza pupiņas, tomāti, selerijas, puravi, garšaugi un ārstniecības augi, pētersīļi, rāceņi, ziedkāposti, ķiploki, gurķi, dilles, rutki, kāļi, bietes, ķirbji un kabači, burkāni, sīpoli, kāposti un kartupeļi), tomēr šī daudzveidība ir atšķirīga dažādās partnerību teritorijās.

o  Visdaudzveidīgākais dārzeņu grozs tiek audzēts Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā – 18 kultūraugi, kamēr Aizkraukles rajona partnerības teritorijā tiek audzētas 15 dārzeņu kultūras, partnerības “Kaimiņi” teritorijā 13 dārzeņu kultūras un partnerības “Kūpā” teritorijā 10 kultūras.

o  Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā atrodas 51% no kopējām dārzeņu platībām izpētes teritorijā, partnerības "Kaimiņi" teritorijā 21%, partnerības "Kūpā" teritorijā 16%, bet vismazākās dārzeņu platības ir Aizkraukles rajona partnerības teritorijā (12%).

o  Bauskas rajona lauku partnerības teritorijā dārzeņkopība ir visvairāk attīstīta, veidojot monokultūru laukus lielākās platībās, kamēr partnerības "Kaimiņi" un partnerības "Kūpā" teritorijās vairāk izplatīti nelielas platības daudzkultūru dārzeņu lauki. Aizkraukles rajona partnerības teritorijā lielākoties dārzeņi tiek audzēti lielākās platībās, bet trešdaļa ir nelielas dārzeņu platības.

3.   Izpētes teritorija ir pašpietiekama graudaugu produkcijā un spētu arī aizstāt importa produkciju (piemēram, rīsus) ar vietēji ražotiem graudaugiem.

4.   Izpētes teritorija ir dārzeņu pašpietiekama. Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar kartupeļiem, sīpoliem, kāpostiem, dillēm. Izpētes teritorija nav pašpietiekama ar bietēm, tomātiem, burkāniem, gurķiem, ķirbjiem un kabačiem.

5.   Izpētes teritorija ir pašpietiekama ar pākšaugiem – pupām un zirņiem, kas tiek audzēti aizvien vairāk (lauka pupas un zirņi, bet deficīts būtu ar dārza pupiņām).

6.   Izpētes teritorija un arī katra atsevišķas vietējās rīcības grupas (partnerības) teritorija nav augļu un ogu pašpietiekama. Augļi un ogas būtiski trūkst. 

7.   Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu pašpietiekamība izpētes teritorijā ir gandrīz pilnīga. Tā ir pašpietiekama ar vistas gaļu, olām un pienu. Vienīgais produkts ar deficītu ir cūkgaļa, tomēr kopumā izpētes teritorijas iedzīvotāji ir pilnībā nodrošināti ar nepieciešamo gaļas apjomu, jo papildus vistas gaļai un cūkgaļai, teritorijā tiek saražots liellopu, aitu, kazu un trušu gaļa.

8.   Izpētes teritorijas nodrošinājuma ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku (olām un putnu gaļu) ir nozīmīga lielo uzņēmumu stabilitāte, jo tie spēj nodrošināt iedzīvotāju pārtikas groza nepieciešamību pēc gaļas produktiem un olu produktiem ne tikai katrai mājsaimniecībai, bet varētu kļūt par stabiliem sadarbības partneriem izpētes teritoriju pašvaldību zaļajos iepirkumos (ZPI), spējot nodrošināt gan vajadzīgo produktu klāstu, gan apjomus.

15.08.2024.

Aicinām Jūs piedalīties otrajā diskusijā “Vietējās pārtikas potenciāls kopienas tirgū un Zaļajos publiskajos iepirkumos”, kas tiek organizēta sadarbības projekta “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros 2024.gada 5.martā plkst.12:00 3.stāva zālē, Uzvaras ielā 1, Bauskā.

Aicinām Jūs piedalīties otrajā diskusijā “Vietējās pārtikas potenciāls kopienas tirgū un Zaļajos publiskajos iepirkumos”, kas tiek organizēta sadarbības projekta “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” ietvaros 2024.gada 5.martā plkst.12:00 3.stāva zālē, Uzvaras ielā 1, Bauskā.

 

Jau vairākus gadus Zemkopības ministrija uzsver to, cik svarīgi ir ikdienas uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, jo tas veicina vietējās ekonomikas attīstību. Tas pozitīvi ietekmē apkārtējo uzņēmējdarbību, vienlaikus sniedzot ievērojamu ienākumu avotu vietējiem zemniekiem, tādējādi saglabājot dzīvotspēju daudzām mazām, vietējām lauku saimniecībām. Bet kā sekmēt to, lai vietējo zemnieku saražotā produkcija nonāk publisko iestāžu ēdienkartē?  Uz šo jautājumu mēģinājām kopīgi rast atbildes jau pirmajā diskusijā.

 

Pirmajā tikšanās reizē klātesošos pētnieces  Agnese Hauka un  Lāsma Aļeksējeva iepazīstināja ar vietējās pārtikas potenciālu Zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI) un iemesliem kopienām iedziļināties īso pārtikas ķēžu sekmēšanai ZPI ietvaros. Tika sniegts arī iepriekš veiktu pētījumu un datu apskats.

Turpinājumā tika diskutēts par vietējās pārtikas pašnodrošinājumu un potenciālu Bauskas rajona partnerības darbības teritorijā. Klātesošie dalījās iepriekš veiktu publisko iepirkumu pieredzē un sadarbībā ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Kā būtiskākie šķēršļi tika minēti loģistika, grūtības pretendentiem aizpildīt iepirkuma dokumentāciju, birokrātiskais slogs, nav izdevīgas regulāras maza apjoma produkcijas piegādes skolām, nevar nodrošināt nepieciešamo iepirkuma līguma apjomu.

Kā būtiskākie izaicinājumi tika minēti negodīga ēdinātāju uzņēmumu rīcība Latvijā, kad publiskajā iepirkumā uzvarēts, iesniedzot bioloģisko saimniecību dokumentus, bet rezultātā no šīm saimniecībām produkcija netiek iepirkta, kā arī līgumu izpildē netiek piegādāta bioloģiski audzēta produkcija.

Izskanēja arī priekšlikumi īso piegādes ķēžu veicināšanai Bauskas teritorijā:

-              izzināt Siguldas novadā ieviesto praksi un konsultēties ar Raiti Rodiņu,

-              organizēt produkcijas “vietējo noietu” caur tiešo tirdzniecību,

-              organizēt vietējo loģistiku, veidojot kooperatīvu vai biedrību,

-              pašvaldībai organizēt tikšanos ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, izzināt viņu piedāvājumu, vēstīt par plānotajiem ēdināšanas vai produktu iepirkumiem.

 

Lai labāk izprastu situāciju, veicamās darbības un saskatītu labākos risinājumus, otrajā tikšanās reizē esam uzaicinājuši dalīties pieredzē ar veiksmes stāstiem, ieteikumiem un informēt par iespējām:

• Sadarbības platforma lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un ēdināšanas uzņēmumiem “AtverB2B”;
• NOVADA GARŠA - Latvijas saimniecību un mazo pārtikas ražotāju informatīvais katalogs un E-tirgus;
• Pieredze pašvaldības iepirkumos, preču piegādē un kvalitātes kontrolē, sertifikātu izsniegšanā dalībai ēdināšanas iepirkumos;
• Kooperatīva Ekoloģisks.lv pieredze publiskajos iepirkumos un vietējās produkcijas noieta veicināšana;
• LA 20 pasākums – Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai;
• Igaunijas prakse īso pārtikas piegādes ķēžu organizēšanā.

 

Turpinājumā apskatīsim Bauskas novada pārtikas nozari un pārtikas pašnodrošinājumu un turpināsim diskusiju par vietējās pārtikas pašnodrošinājumu un pašpatēriņa sekmēšanu.

 

Diskusijas mērķauditorija: pašvaldības pārstāvji (deputāti, vadība, Iepirkuma komisija, speciālisti, Izglītības iestāžu vadītāji) ēdinātāji, pārtikas ražotāji un pārstrādātāji.

 

Darba kārtība

 

Pieteikšanās diskusijai: https://ej.uz/ug1m  

 

 

Īsumā par projektu:

 

Projekts: Nr. 23-00-A019.332-000009 “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju”.

 

Sadarbības partneri: “Aizkraukles rajona partnerība” (vadošais), “Bauskas rajona lauku partnerība”, partnerība “Kaimiņi”, Preiļu-Līvānu novadu partnerība “Kūpā”.

 

Projekta mērķis ir apzināt teritorijas pārtikas resursus, veicināt īso piegādes ķēžu attīstību un iesaistīto pušu sadarbību.

 

Aktivitātes:

•  Apaļā galda diskusijas starp vietējām rīcības grupām, pašvaldību, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem;
•  Izglītojoši semināri par dažādām tēmām (sadarbība, kooperācija, kooperatīvu pieredze Latvijā līdz šim, bioloģiskie sertifikāti, “REKO ring”, īsās piegādes ķēdes, tiešā tirdzniecība, pašpietiekamība, jaunās paaudzes pārtika u.c.);
•  Pieredzes apmaiņas braucieni jeb tīklošanās starp sadarbības partneru teritoriju iesaistītajām pusēm;
•  Vietējo produktu lietošanas uzturā veicināšana – meistarklases ar sezonas produktiem, piesaistot atpazīstamu šefpavāru un/ vai uztura speciālistu;
•  Pašpietiekamības pētījums, kas ļaus saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt vietējos iedzīvotājus un publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku;
•  Noslēguma pasākums.

 

Pētījuma izdevumi tiek segti no projekta līdzekļiem.

Aizvadīta pirmā diskusija “Vietējās pārtikas potenciāls kopienas tirgū un Zaļajos publiskajos iepirkumos”

Ik viens no  mums apzinās to, cik svarīgi ir ikdienas uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus. Tas pozitīvi ietekmē apkārtējo uzņēmējdarbību, vienlaikus sniedzot ievērojamu ienākumu avotu vietējiem zemniekiem, tādējādi saglabājot dzīvotspēju daudzām mazām, vietējām lauku saimniecībām. Bet kā sekmēt to, lai vietējo zemnieku saražotā produkcija nonāk vietējo publisko iestāžu ēdienkartē?  Uz šo jautājumu diskusijas dalībnieki divās tikšanās reizēs mēģinās kopīgi rast atbildes!

Diskusijā bija aicināti piedalīties pašvaldības pārstāvji (deputāti, vadība, Iepirkuma komisija, speciālisti, Izglītības iestāžu vadītāji) ēdinātāji, pārtikas ražotāji un pārstrādātāji. 

Pirmajā tikšanās reizē klātesošos pētnieces  Agnese Hauka un  Lāsma Aļeksējeva iepazīstināja ar vietējās pārtikas potenciālu Zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI) un iemesliem kopienām iedziļināties īso pārtikas ķēžu sekmēšanai ZPI ietvaros. Tika sniegts arī iepriekš veiktu pētījumu un datu apskats.

Turpinājumā tika diskutēts par vietējās pārtikas pašnodrošinājumu un potenciālu Bauskas rajona partnerības darbības teritorijā. Klātesošie dalījās iepriekš veiktu publisko iepirkumu pieredzē un sadarbībā ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Kā būtiskākie šķēršļi tika minēti loģistika, grūtības pretendentiem aizpildīt iepirkuma dokumentāciju, birokrātiskais slogs, nav izdevīgas regulāras maza apjoma produkcijas piegādes skolām, nevar nodrošināt nepieciešamo iepirkuma līguma apjomu. 

Kā būtiskākie izaicinājumi tika minēti negodīga ēdinātāju uzņēmumu rīcība Latvijā, kad publiskajā iepirkumā uzvarēts, iesniedzot bioloģisko saimniecību dokumentus, bet rezultātā no šīm saimniecībām produkcija netiek iepirkta, kā arī līgumu izpildē netiek piegādāta bioloģiski audzēta produkcija.

Izskanēja arī priekšlikumi īso piegādes ķēžu veicināšanai Bauskas teritorijā:

• izzināt Siguldas novadā ieviesto praksi un konsultēties ar Raiti Rodiņu,
• organizēt produkcijas “vietējo noietu” caur tiešo tirdzniecību, 
• organizēt vietējo loģistiku, veidojot kooperatīvu vai biedrību,
• pašvaldībai organizēt tikšanos ar lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, izzināt viņu piedāvājumu, vēstīt par plānotajiem ēdināšanas vai produktu iepirkumiem.

Nākamā tikšanās plānota 5.martā. Tajā pētnieces prezentēs veiktā pētījuma datus par vietējās pārtikas pašpietiekamību un  potenciālu Bauskas novada teritorijā un turpināsim meklēt efektīvākos risinājumus/ pasākumus vietējās produkcijas noieta sekmēšanai gan publiskajos iepirkumos, gan ikdienas pašpatēriņā.

Šīs diskusijas tiek organizētas ar sadarbības projekta “Ceļā uz pašpietiekamu teritoriju” atbalstu. Finansē Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

Projekta mērķis ir apzināt teritorijas pārtikas resursus, veicināt īso piegādes ķēžu attīstību un iesaistīto pušu sadarbību. Sadarbības partneri: “Aizkraukles rajona partnerība” (vadošais), “Bauskas rajona lauku partnerība”, partnerība “Kaimiņi”, Preiļu-Līvānu novadu partnerība “Kūpā”.

Projektā tiks organizētas arī šādās aktivitātes:

• Izglītojoši semināri par dažādām tēmām (sadarbība, kooperācija, kooperatīvu pieredze Latvijā līdz šim, bioloģiskie sertifikāti, “REKO ring”, īsās piegādes ķēdes, tiešā tirdzniecība, pašpietiekamība, jaunās paaudzes pārtika u.c.);
• Pieredzes apmaiņas braucieni jeb tīklošanās starp sadarbības partneru teritoriju iesaistītajām pusēm;
• Vietējo produktu lietošanas uzturā veicināšana – meistarklases ar sezonas produktiem, piesaistot atpazīstamu šefpavāru un/ vai uztura speciālistu;
• Pašpietiekamības pētījums, kas ļaus saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt vietējos iedzīvotājus un publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku;
• Noslēguma pasākums.

Uzsākam īstenot starpteritoriālo sadarbības projektu Nr. 23-00-A019.332-000009 “CEĻĀ UZ PAŠPIETIEKAMU TERITORIJU”. Projekts tiek īstenots starp četrām vietējām rīcības grupām: biedrību “Aizkraukles rajona partnerība” (vadošais partneris), “Bauskas rajona lauku partnerība”, partnerība “Kaimiņi” un Preiļu-Līvānu novadu partnerība “Kūpā”.

Projekta mērķis ir apzināt teritorijas pārtikas resursus, veicināt īso piegādes ķēžu attīstību un iesaistīto pušu sadarbību.

Iesaistītās puses un labumu guvēju loks – uzņēmēji, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, vietējie iedzīvotāji.

Plānotās aktivitātes:

• Apaļā galda diskusijas starp VRG, pašvaldību, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem;

• Izglītojoši semināri par dažādām tēmām (sadarbība, kooperācija, kooperatīvu pieredze Latvijā līdz šim, bioloģiskie sertifikāti, "REKO ring", īsās piegādes ķēdes, tiešā tirdzniecība, pašpietiekamība, jaunās paaudzes pārtika u.c.);

• Pieredzes apmaiņas braucieni jeb tīklošanās starp sadarbības partneru teritoriju iesaistītajām pusēm;

• Vietējo produktu lietošanas uzturā veicināšana - meistarklases ar sezonas produktiem, piesaistot atpazīstamu šefpavāru un/ vai uztura speciālistu;

• Pašpietiekamības pētījums, kas ļaus saprast katras teritorijas kapacitāti un spēju nodrošināt vietējos iedzīvotājus un publiskās iestādes ar lokāli izaudzēto pārtiku;

• Noslēguma pasākums.

Projekta plānotie rezultāti un ieguvumi:

• Paaugstināta kapacitāte visām iesaistītajām pusēm par pārtikas produktu izmantošanu;

• Tīklošanās un jaunas pieredzes gūšana starp partneru teritorijām;

• Pašpietiekamības pētījuma rezultāti ļaus saprast reālo situāciju un nepieciešamos plānus nākotnē, lai mēs kļūtu neatkarīgāki;

• Vietējās ekonomikas attīstības veicināšana un spēja pielāgoties pārmaiņām;

• Veicināta sadarbība starp vietējiem ražotājiem, radot lielāku uzticību kopienas iekšienē;

• Veselīgākas pārtikas izmantošana uzturā;

• Īsās pārtikas ķēdes veicināšana un attīstīšana, tādējādi samazinot transportēšanas izdevumus un ietekmi uz vidi;

• Saiknes veidošana starp pilsētu un laukiem, mazo zemnieku saimniecību atbalstīšana;

• Resursu palikšana vietējā kopienā;

• Veicināta interese, izglītošana un kapacitāte pašvaldības darbinieku starpā;

• Lauksaimniecības ražotāju konkurētspējas uzlabošana, piešķirot augstāku vērtību to saražotajiem produktiem.

Publiskais finansējums 49 680.00 EUR.

Projekta īstenošanas periods 01.09.2023 – 30.09.2025

Projekts tiek finansēts saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumu 19.3. Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība.

Vairāk informācijas pie projektu vadītājas Ilvijas Ašmanes, ilvija.asmane@aizkrauklespartneriba.lv